Eiforijai vairāk atbilstu kaut kas ne tik spēcīgs. Kaut kas vienkāršs un... balansēts? Jā, tā laikam vislabāk būtu izteikties.
Lai nu kā ar to izteikšanos, kāpēc tāda cāļasmadzene kā es sākusi gudri runāt par eiforiju? Tad nu - īsumā...
Pirmais atkāpes punkts - vakarā noskatījos filmu Requiem For A Dream ar savu mīļo un skaisto Džaredu Leto. Smags un drūms gabals, kas manī radīja aizdomīgi priecīgas sajūtas.
Otrais punkts - vakarā mazliet padzēru kokteilīti un tā. Nu, par to nav ko diži stāstīt.
Tālāk neskaitīsim.
Tad es, kā jau vienkārši sarežģīts cilvēks, nočiepu mammai vārda dienā dāvināto grāmatu un sāku lasīt. Vēl viena grāmata par veiksmi un panākumiem, bla bla bla... Lasu, lasu, nevaru aizmigt. Actiņas pavisam nolasītas, bet pēkšņi tāds - klikt! Sava taisnība tur ir. Grāmata būs brutāli jāatņem mammai uz nezināmu laiku.
Kad beidzu lasīt, nobīdīju galdu nost no loga, lai to var ērtāk attaisīt, pati izlīdu pa galda apakšu un kā jau normāls cilvēks pusvienos naktī pie loga uzpīpēju. Protams, ka logs bija tikai sīks mierinājums, tik pat labi varēju pīpēt arī istabā, jo aromāts nekur nepazuda. Bet - sīkums par visu.
Tā nu es aizvēru logu, sabīdīju galdu un krēslu, noliku visu savās vietās. Jutos jau tīri laimīga. Paņēmu jaunās smaržas un, tā teikt, sapūtos. Drusciņ.
Un tā arī sākās neliela eiforija. Bija tikai jāuzliek atbilstoša mūzika, un es patiešām jutu apskaidrību, laimi un mieru vienlaikus. Tagad es zinu, ka nākamais tetovējums man būs roze, nevis uzraksts vei vēl kaut kas banālāks. Vienkārši roze. Tikai piemeklēšu dizainu un došos sevi izraibināt. Šī zieda simbolisms uz manis būs pārfrāzēts, lai atbilstu manam stāstam, bet nesaprotu - kā iepriekš nebiju iedomājusies šo versiju? Roze ir visvienkāršākais un vissarežģītākais veids kā pateikt, ko es jutu, jūtu un jutīšu.
Roze ir roze ir roze.
Gertrude Stein
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru