Un varbūt man jau ir vienalga. Un varbūt - daudz par vēlu. Tomēr tagad vienaldzība ņem virsroku, ar katru stundu aizvien vairāk.
Tu izliecies par citu cilvēku, kad esi sabiedrībā. Un, lai arī cik jocīgi tas nebūtu, sabiedrībā tu esi labāks cilvēks. Iespēja, ka man par to būs kādas emocijas vai dusmas, ir niecīga. Nē, vien apbrīnojama vienaldzība.
Ja tā būtu noticis pirms vairākiem mēnešiem - es salauztu tikai un vienīgi sevi. Tagad es nepārdzīvoju. Es laikam esmu pieaugusi. Neticu vārdiem un tukšiem solījumiem - un no tevis es laikam ko tādu arī gaidīju. Cerība mirst pēdējā, bet tā nomira jau sen, sen...
Un tu vari palikt tepat - vari stāvēt savā mazajā, rāmjiem pilnajā pasaulītē. Es izvēlos aizlidot. Jo Kosmoss - tas ir tikai pogas caurums liels. /Prāta Vētra - Tu izvēlējies palikt
Bet es nesolu nepiedot. Jo nav īsti ko.
by anetteket
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru