Nē, nezini tādu sajūtu?
Un tomēr, vai esi jutis šo - tu ieskaties cilvēkam acīs (tajās, kuras jau sen pazīsti, un nekā īpaša taču nav!), bet tad tās acīs izdara ko tādu, ko tādu... Nu, laikam jau vienkārši tevi apbur.
Vēlāk, pieskaroties šim cilvēkam visnevainīgākajā un parastākajā veidā, cauri skrien elektriskā strāva. Un nepāriet līdz nākamajai reizei, kad tiksieties.
Bet tu neko īsti nesaproti. Nezini. Kas notiks? Kāda nozīme! Jo ir vienalga - tu vienkārši tver mirkļus ar cilvēku un neuztraucies par rītdienu, pastardienu vai vēl sazini kādu pasaules galu.
Tiešām, neesi jutis?
Varbūt esi mēģinājis kaut ko uzticēt pilnīgam svešiniekam?
Varbūt neesi atklāts pat pret tuvākajiem?
Varbūt tikai ar gadiem spējam sajust to, ar kuru cilvēku tev labi sadzīvosies un ar kuru - nē?
Un tikai ar gadiem varam pieņemt kļūdas kā lielu savas personības daļu?
Vēl viena no neaizmirstamajām sajūtām ir atgriešanās pie sena drauga. Tā, kurš nozīmēja prieku un jautrību bērnībā. Tā, kurš pazuda un nezināmu laiku, bet tu tāpat sajuti viņu. Tā, kurš tagad nozīmē uzticību.
Un tie cilvēki, kuriem ir blāķis draugu, kuriem uzticēties, nekad nebūs laimīgi. Savu dvēseli atdot pārāk daudziem ir liela kļūda. Pietiek ar vienu draugu, reizēm var izdzīvot pat bez īstiem draugiem, ja vien cilvēks pats sev spēj būt draugs un atbalsts, rodot spēku un vēlmi uzziedēt.
Got an army full of friends. God I know it makes no sense.
-A friend in London - Calling A FriendBeigās es sapratu. Nozīmes nav draugu skaitam. Pazīšanās ilgumam. Citu domām. Bailēm un izmisumam.
Nozīme ir tikai tam, kas esi tu pats. Ja tev ir labi pašam ar sevi, cilvēkiem sev apkārt un ienaidnieki netraucē dzīvot - to laikam sauc par harmoniju.
Un nekad nedrīkst aizmirst - kad gribi mainīties, maini domāšanas veidu un ieraugi ideālo rezultātu (laimi, draugus, ideālas attiecības). Visa pasaule sadosies rokās, lai tev palīdzētu!
by anetteket
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru