Esmu gulējusi nepilnas četras stundas, bet neiebilstu. Kāpēc jāguļ mums - jaunajiem un neprecētajiem? Lai izdzīvotu, piemēram, Seulas (Dienvidkorejas galvaspilsēta) darba tirgū un sasniegtu savu mērķus, piecas miega stundas ir par daudz. Viņi izmanto dažādus veidus, lai paliktu nomodā, viens no tiem - žeņšeņs. Tas, ko vēlos pateikt - tev un man šorīt nav iemesla izskatīties pēc krokodila ģīmjiem. No good reason at all.
Pie velna gan krokšus, pašlaik atkal ar mani notiek brīnumi, un es varu runāt par sevi trešājā personā. Anete ir aizsapņojusies. Atkal! Viņa cer un viss pārējais ir maznozīmīgs - ja vien Anete sasniegs savus mērķus un attaisnos uz sevi liktās cerības. Vislielākās cerības gan viņa likusi pati, jo šoreiz gribēt nav īstais vārds. Un savos piecpadsmit gados ne visi tik kategoriski nostājas pret karu un raksta svešā mēlē, lai norauktu no kāda bloga putekļu kārtu un pārkrāsotu. Kaut pāris izteiktie labie vēlējumi ir spēcīgs dzinulis, lai strādātu smagāk nekā iepriekš un domātu vairāk. Un Anetet ir bezgala pārliecināta par sava viedokļa pareizību. Nu, skatīsimies, skatīsimies...
Reizēm es pat gluži priecājos, ka manās smadzenēs ģenerējas šādas domas, domiņas u.t.t. Līdz saldajiem astoņpadsmit es būšu pameģinājusi rakstīt par visa veida idejām, kas man galvā, un paust savus uzskatus tīri un brīvi. That's a good think, what ya opinion?
Lai nu kā ar nebūtu, pirms aptuveni četrām ar pusi stundām es beidzu lasīt Stīga Lārsona Meitene, kas izjauca siseņu pūzni. Konfekte. Īsta žurnālistikas paraugstunda, smalks rakstīšanas stils. Pārspīlēti aizraujoši. Arī pats autors, Stīgs Lārsons, ar savu personību dod grāmatai īpašāku auru. Es ar viņu būtu gribējusi iepazīsties. Labs žurnālists ir Cilvēks (ar lielo burtu).
Un varbūt tāds ir mans mērķis, plānojot braucienu uz Stokholmu? Izstaigāt vietas, kurās staigāja misis Pepija Garzeķe un Stulbais Kalle Blumkvists? Ja arī tā būtu, līdz tam vēl kāds brīdis jāgaida (ja viss notiks kā plānots). Kamēr netieku pie savas Stokholmas dozas, kā slims narkomāns samierināšos ar mūsu pašu jauko, vienkāršo narkotiku Rīgu. To gan - jo ātrāk, jo labāk. Vēl pāris dienu bez graujoša pūļa efekta un es būšu norakstāmi melanholiska.
...tikai ne to. Es negribu iekrist šajā notī vēlreiz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru