Un, ja nu... Ja nu šoreiz man vairs nav ko teikt, izteikt Tev? Varbūt kādreiz vajag vienkārši būt laimīgam ar savu dzīvi, apmierinātam ar sevi un piepildītam, nevis dzīties pēc tavas dalītās uzmanības un izsapņotās pasaules - ar Tevi centrā?
Es izjūtu tādu laimes dozu, ka nebaidos salauzties un aplauzties šajā vējainajā pasaulē. Pēc dusmu, skumju un negāciju laika nāk miers. Miers, harmonija un laime - tas, ko Tev nesasniegt ar kompleksiem, spītību un divkosību.
Agrāk nezināju, kas tā īsti ir - PATIESA LAIME. Un pirms šī agrāk nezināju - kas ir ĪSTAS SĀPES un cik daudz viens cilvēks var izturēt, kamēr rokas nav kļuvušas par vājām un ceļgali saļimuši. Piedzīvotais mani ir izaudzinājis par citādu cilvēku, kurš tic labajam vairāk nekā dažs labs bērns tic savai fantāziju un utopijas zemei. Un, iespējams, ka šobrīd es varu arī pateikt - esmu pieaugusi. Par vienu elli un paradīzi gudrāka.
Bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu! Es mīlu dzīvot un es spēju mainīt šo pasauli. Tikai tāpēc, ka no septiņiem miljardiem sev es esmu numur viens.
P.S. Tu NEKAD man neatņemsi brīvību.
by anetteket
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru