Dažreiz šķiet, ka dzīvoju Nārnijā.

Esmu muļķe. Muļķīga, banāla, parasta muļķe!
Un es nesaku to tāpēc, ka patiešām esmu stulba (patiesībā es esmu faking gudra, bet tas nu ir cits stāsts). Reizēm šķiet, ka, priecājoties par skaisto apkārt, esmu vienīgā, kurai rūp planēta, citi cilvēki, citas radības un viss cits skaistais. Nu, muļķe!
Kāpēc jāsmaida, ja var raudāt? Kāpēc jāapklust, ja var nebeidzami riet un neklausīties? Kāpēc? Es vienīgā gribu, tā teikt, to faking change the World? Vienīgā dzīvoju ar pozitīvsima dvesmiņu?

Šodiena man nes daudz prieka, kaut gan neizklausās nemaz tik priecīgi. Es aizgāju gulēt ap trijiem naktī, un man bija sasodīti caurs miegs. Pamodos jau deviņos no rīta. Un es biju vienkārši laimīga - beidzot var iet gulēt un celties, kad ienāk prātā! Screw you, another stuff in my life! I can do what I want! Pat celties neizgulējusies varu, hah!
Ko vēl šodien esmu paveikusi? Laimīgi izbraukājos ar riteni - 10 kilometrus. Atbraucu mājās, salasīju zemenes dārzā. Izbaudīju āra dušu... Paradīze! Esmu laimīga tāpēc vien. Un es atklāju, ka gulēt kailai ir lieliski - ērti un brīvi... :)

...Pašlaik esmu nedaudz apreibusi - ne jau prieka dēļ. Nē, arī laimes ne. Nu, jūs jau sapratāt, varbūt... Tāpēc neņemiet visu tik nopietni, jā...

Vienīgais, kas skumdina - daudzi par mani ir aizmirsuši. Esmu aizmirsusi par daudziem. Visiem vasarai jau bija citi plāni, pirms ierados es. Un Jāņus nāksies svinēt ģimenes lokā... Tomēr par to es gan neskumstu - drīzāk esmu apmierināta.
Tagad skanēs viena atzīšanās - man drusku pietrūkst skolas. Tur varēju satikt jaukus cilvēkus katru dienu. Kas man liedz viņus satikt šobrīd? Neskaidrības ar plāniem, aizņemtība... Visus savākt bariņā ir grūti! Ja vien kāds zinātu, cik ļoti man pietrūkst. Nu, ne jau kāds konkrēts, bet kāds no tiem aptuveni 30 cilvēkiem, kurus gribu satikt. Tāpat vien.

Bet svētki nāk maziem riksīšiem. Es gribu svētkus! Jo atkal varēšu justies apreibusi. Varēšu justies drosmīga. Un, cik dīvaini ir tas, ka cilvēki neredz man cauri - vienmēr uzskata par pozitīvo varoni stāstā, kaut gan patiesībā... Nu, patiesībā šajā mazajā ciematā visi ir akli. Ieskaitot mani, protams.