Uz laimi ved visi ceļi. Uz debesīm arī. Viss mūs vadā aiz degunteļa pretim laimei, tikai mēs nejūtam. Mēs esam uztraukušies, kūtri un satuntuļojušies savās mazajās kūniņās. Bailīgi. Stresa pilni.
Tikai tie, kuri domā pasaulīgi un vienkārši (tie ar kailajām dvēselēm!), ir visa laimīgā, spārnotā un radošā sākums. Tie, kuru galvās haoss, bet dvēselēs dzidrība. Un haoss nav iznīcība, iznīdē mūs šņukstēšana savā padusē!
Esam mazi lidonīši šajā galaktikā, sīciņas lomiņas spēlējam. Lai arī cik reižu nav teikts šis teksts TEV, NABAGA RADĪBIŅAI, mēs tāpat mirsim. Varbūt pēc gadiem 56, bet, nu... Varbūt tūlīt?
Un tu nezini savu bēru datumu, bet tu esi ielūgts. Tāpēc neņaudi un dzīvo - tāpēc vien, ka esi muļķis ar haosu galvā, dzidrību dvēselē un putekļa vietu Visumā.
by anetteket
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru