Cik bezgala tukšam jābūt cilvēkam, lai kritizētu otru tikai tādēļ, ka šis cilvēks nav ideāls? Tikai tādēļ, ka dažs labs neatbilst viņa ideāliem (kuri patiesībā ir citu izdomāti, jo šī galviņa klausa tikai pārākajiem muļķiem) un nemaz nevēlas atbilst stereotipiem?
Kas rada rāmjus un stereotipus, kuriem mēs ikdienā sekojam - tik akli un slimīgi, ka tas mazliet biedē? Kurš ir tas cilvēks, kas nenoraustoties var teikt - esmu pārāks un zinu, kas labi un kas nē?
Un, galu galā, vai vispār eksistē kāds, kurš visās mērauklās ir salīdzināms ar vidējo aritmētisko un pieņemamo lielumu?
Ak jā, neviena tāda cilvēka nav! Nevienas tādas dzīvas radības nav!
Un nākamreiz, kad kāds ar reliģiju MANI-PĀRVALDA-CITI-PAMUĻĶI tevi nokritizēs, varbūt vienkārši noskurinies un turpini savu ceļu, nevis mainies banālu un egocentrisku izsaukumu dēļ.
Tev izdosies, jo vārds IZDOTIES nozīme - notiek kaut kas labs tavas rīcības dēļ. Un jebkurā gadījumā - tā notiks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru