svētdiena, 2012. gada 15. jūlijs

Loga rūts ar lietus lāsēm.

Nu jā, tik savādi to teikt, bet vasara kļūst vēl labāka nekā cerēts. Tik daudz jauku un jautru piedzīvojumu, prieka un foršu cilvēku pēdējās dienās! Prātā nāk frāzes par jaunības svinēšanu, un es iekšēji smaidu par to, kas sastrādāts... :)
Vakar un aizvakar bija divi neaizmirstami pasākumi pludmalē - piektdienas naktī bija divi ideāli, privāti (nu gandrīz privāti) superīgu, jaunu mūziķu koncerti - The Afternoon un Lenija, bet sestdienas naktī fanojām par pludmales volejbolistiem un tēlojām paparaci... :) Ideāli, ka tepat netālu ir superīgas ballīšu vietas un pasākumi. Arī laiks bija veiksmīgi saulains, vienīgi vējš radīja ne pārāk jauku vēsumu un manas kakla sāpes... Bet tas jau tāds nieciņš salīdzinājumā ar dažiem citiem piedzīvojumiem... :)

Šodien laiks nav jauks, tomēr es par to tīri priecājos. Pirmkārt jau tādēļ, ka šāds laiks ir tieši šodien nevis kādā no iepriekšējām dienām, kad tik ļoti cerēju uz saulīti un to arī sagaidīju. Otrkārt - šodien varu atpūsties un saārstēt sāpošo kaklu, pabūt pilnīgā mierā ar sevi un nedomāt. Reizēm tas ir ļoti nepieciešams!


Šodienā pilnīgi iederas Hurts albums Happiness, Pink Floyd izlase un Prāta Vētras Vēl viena klusā daba. Lietus nomāc jelkādu vēlmi kaut kur skriet un baudīt vasaru ārpus mājas, lietus uzdzen manāmu nostaļģiju, bet arī laimes un miera izjūtu. Tik neaprakstāmi ir skatīties ārā pa logu un rakstīt blogā, lūkoties uz krītošo lietu, lūkoties uz lietus lāsēm, kuras pieķērušās stiklam... Redzēt mežu aiz sētās ar tā neaprakstāmo zaļumu un  elpot svaigo gaisu, kurš plūst pa pavērto logu. Tik labi!

Bet, lai nu kas arī vēl notiktu šajā vasarā - labs vai slikts, lai arī viss pagrieztos kājām gaisā, par 180 grādiem un vertikāli, vienu es zinu droši -
Get rid of your past!
Ja ar vienu kāju stāvi vakardienā, bet ar otru rītdienā - tu apčurā šodienu!



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru