Šī diena ir tā, kas notiek tieši tagad un nav iemaināma pret neko citu -
Labu vai diezgan sliktu.
Šodienai piestāv sāpoši kāju muskuļi pēc vakardienas ārdīšanās un iepirkšanās, un dejošanas. Piestāv arīdzan krāsainas drēbes, it īpaši jau zilie svārki.
Šim brīdim piestāv vēlme aizmigt un žāva, kas izraisa galvas sāpes.
Šī ir laba, laba diena. Daudz saules.
Domas ir juceklīgas, bet mierpilnas (šis vārds rakstot tiek pasvītrots ar sarkanu (kā kļūda latviešu gramatikā) un tā vietā man piedāvā rakstīt vārdu kamieļvilnas).
Domas šaujas kā taureņa spārni - augšup un lejup pa manu universu - bet nekur tālāk jau par manu dzīvi un pieredzi neaizšaujas šie spārni. Kā taurenim pudelē.
Tagad mans prāts grib tikai vienu - apgulties zem naksnīgām, zvaigžņu pilnām debesīm. Un aizmigt, elpojot zvaigžņu putekļus. Taču līdz kam tādam vēl ilgi jāgaida. Reizēm skumji apzināties, ka pat sev nevari sagādāt visu, ko gribi, jo diena nav nakts un Saule ir tikai viena, pārlieku gaiša zvaigzne. Miljonu zvaigžņu es gribu, tā lūk!
Es jūtos kā balts un pūkains mākonītis, tik viegli. Laikam jau pie vainas šodienas superattīrīšanās. Esmu apēdusi orientālās maizes šķēli un vienu sausiņu, izdzērusi daudz ūdens no savas skaistās un violetās krūzītes. Ēst pat vairs negribas. Gribas šo vienu dienu aizvadīt tik viegli, tik viegli, ka pat tauriņi stikla pudelēs novēršas skaudībā.
Ir skaisti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru