ceturtdiena, 2011. gada 18. augusts

My Medicine.

Hei, es tiešām jūtos superīgi. Laiciņš ārā ir tieši tik superīgs, cik man gribētos. Atliek tikai izmantot, uztaisot kādu jauku izbraucienu ar riteni.

Tik dīvaina sajūta pārņem, iedomājoties, ka jau trīs vasaras mēneši gandrīz izdzīvoti. Pat īsti neatminos jūliju... Kāpēc vasara šogad tik nenormāli skrien? Pagājušā gada vasara vēl mazliet vilkās - bija Dziesmu un deju svētki. Šovasar piedzīvojumu netrūka, bet laika gan.

Un tagad priekšā gandrīz deviņi mēneši mācību. Atceros, cik pēdējos skolas mēnešos šogad vairs nevarēju sagaidīt vasaru... Marts, aprīlis, maijs, un viss vilkās tik lēni. Un bija šausmīgi apnicis katru rīt iet uz skolu, tad sēdēt solā, tad treniņi un mājās - mājas darbi.

Bet šogad es centīšos uz pēdējiem skolas mēnešiem nepagurt. Tas gan būs grūti, bet jāiztur un jāgaida atkal nākamā vasara. Bet, kamēr vēl 2011.gads, baudam šo vasaru, jo tā nav galā...

by anetteket

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru